derivatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dērīvō.
Participle
[edit]dērīvātus (feminine dērīvāta, neuter dērīvātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dērīvātus | dērīvāta | dērīvātum | dērīvātī | dērīvātae | dērīvāta | |
genitive | dērīvātī | dērīvātae | dērīvātī | dērīvātōrum | dērīvātārum | dērīvātōrum | |
dative | dērīvātō | dērīvātae | dērīvātō | dērīvātīs | |||
accusative | dērīvātum | dērīvātam | dērīvātum | dērīvātōs | dērīvātās | dērīvāta | |
ablative | dērīvātō | dērīvātā | dērīvātō | dērīvātīs | |||
vocative | dērīvāte | dērīvāta | dērīvātum | dērīvātī | dērīvātae | dērīvāta |