derivaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dērīvō.
Participle
[edit]dērīvātūrus (feminine dērīvātūra, neuter dērīvātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dērīvātūrus | dērīvātūra | dērīvātūrum | dērīvātūrī | dērīvātūrae | dērīvātūra | |
| genitive | dērīvātūrī | dērīvātūrae | dērīvātūrī | dērīvātūrōrum | dērīvātūrārum | dērīvātūrōrum | |
| dative | dērīvātūrō | dērīvātūrae | dērīvātūrō | dērīvātūrīs | |||
| accusative | dērīvātūrum | dērīvātūram | dērīvātūrum | dērīvātūrōs | dērīvātūrās | dērīvātūra | |
| ablative | dērīvātūrō | dērīvātūrā | dērīvātūrō | dērīvātūrīs | |||
| vocative | dērīvātūre | dērīvātūra | dērīvātūrum | dērīvātūrī | dērīvātūrae | dērīvātūra | |