derivativus
Latin
[edit]Etymology
[edit]From dērīvō (“to draw off; derive”) + -īvus.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /deː.riː.u̯aːˈtiː.u̯us/, [d̪eːriːu̯äːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /de.ri.vaˈti.vus/, [d̪eriväˈt̪iːvus]
Adjective
[edit]dērīvātīvus (feminine dērīvātīva, neuter dērīvātīvum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dērīvātīvus | dērīvātīva | dērīvātīvum | dērīvātīvī | dērīvātīvae | dērīvātīva | |
| genitive | dērīvātīvī | dērīvātīvae | dērīvātīvī | dērīvātīvōrum | dērīvātīvārum | dērīvātīvōrum | |
| dative | dērīvātīvō | dērīvātīvae | dērīvātīvō | dērīvātīvīs | |||
| accusative | dērīvātīvum | dērīvātīvam | dērīvātīvum | dērīvātīvōs | dērīvātīvās | dērīvātīva | |
| ablative | dērīvātīvō | dērīvātīvā | dērīvātīvō | dērīvātīvīs | |||
| vocative | dērīvātīve | dērīvātīva | dērīvātīvum | dērīvātīvī | dērīvātīvae | dērīvātīva | |
Related terms
[edit]Descendants
[edit]- → English: derivative
- → Catalan: derivatiu
- → French: dérivatif
- → Italian: derivativo
- → Portuguese: derivativo
- → Romanian: derivativ
- → Spanish: derivativo
References
[edit]- “derivativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- derivativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.