derivans
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of dērīvō.
Participle
[edit]dērīvāns (genitive dērīvantis); third-declension one-termination participle
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | dērīvāns | dērīvantēs | dērīvantia | ||
| genitive | dērīvantis | dērīvantium | |||
| dative | dērīvantī | dērīvantibus | |||
| accusative | dērīvantem | dērīvāns | dērīvantēs dērīvantīs |
dērīvantia | |
| ablative | dērīvante dērīvantī1 |
dērīvantibus | |||
| vocative | dērīvāns | dērīvantēs | dērīvantia | ||
1When used purely as an adjective.