deridens
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of dērīdeō.
Participle
[edit]dērīdēns (genitive dērīdentis); third-declension one-termination participle
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | dērīdēns | dērīdentēs | dērīdentia | ||
| genitive | dērīdentis | dērīdentium | |||
| dative | dērīdentī | dērīdentibus | |||
| accusative | dērīdentem | dērīdēns | dērīdentēs dērīdentīs |
dērīdentia | |
| ablative | dērīdente dērīdentī1 |
dērīdentibus | |||
| vocative | dērīdēns | dērīdentēs | dērīdentia | ||
1When used purely as an adjective.