deprecaturus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of dēprecō.

Participle

[edit]

dēprecātūrus (feminine dēprecātūra, neuter dēprecātūrum); first/second-declension participle

  1. about to deprecate

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēprecātūrus dēprecātūra dēprecātūrum dēprecātūrī dēprecātūrae dēprecātūra
genitive dēprecātūrī dēprecātūrae dēprecātūrī dēprecātūrōrum dēprecātūrārum dēprecātūrōrum
dative dēprecātūrō dēprecātūrae dēprecātūrō dēprecātūrīs
accusative dēprecātūrum dēprecātūram dēprecātūrum dēprecātūrōs dēprecātūrās dēprecātūra
ablative dēprecātūrō dēprecātūrā dēprecātūrō dēprecātūrīs
vocative dēprecātūre dēprecātūra dēprecātūrum dēprecātūrī dēprecātūrae dēprecātūra