depravatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēprāvō.
Participle
[edit]dēprāvātus (feminine dēprāvāta, neuter dēprāvātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēprāvātus | dēprāvāta | dēprāvātum | dēprāvātī | dēprāvātae | dēprāvāta | |
| genitive | dēprāvātī | dēprāvātae | dēprāvātī | dēprāvātōrum | dēprāvātārum | dēprāvātōrum | |
| dative | dēprāvātō | dēprāvātae | dēprāvātō | dēprāvātīs | |||
| accusative | dēprāvātum | dēprāvātam | dēprāvātum | dēprāvātōs | dēprāvātās | dēprāvāta | |
| ablative | dēprāvātō | dēprāvātā | dēprāvātō | dēprāvātīs | |||
| vocative | dēprāvāte | dēprāvāta | dēprāvātum | dēprāvātī | dēprāvātae | dēprāvāta | |