deploratus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of dēplōrō.

Participle

[edit]

dēplōrātus (feminine dēplōrāta, neuter dēplōrātum); first/second-declension participle

  1. complained

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēplōrātus dēplōrāta dēplōrātum dēplōrātī dēplōrātae dēplōrāta
genitive dēplōrātī dēplōrātae dēplōrātī dēplōrātōrum dēplōrātārum dēplōrātōrum
dative dēplōrātō dēplōrātae dēplōrātō dēplōrātīs
accusative dēplōrātum dēplōrātam dēplōrātum dēplōrātōs dēplōrātās dēplōrāta
ablative dēplōrātō dēplōrātā dēplōrātō dēplōrātīs
vocative dēplōrāte dēplōrāta dēplōrātum dēplōrātī dēplōrātae dēplōrāta