depeculatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēpecūlor.
Participle
[edit]dēpecūlātus (feminine dēpecūlāta, neuter dēpecūlātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēpecūlātus | dēpecūlāta | dēpecūlātum | dēpecūlātī | dēpecūlātae | dēpecūlāta | |
| genitive | dēpecūlātī | dēpecūlātae | dēpecūlātī | dēpecūlātōrum | dēpecūlātārum | dēpecūlātōrum | |
| dative | dēpecūlātō | dēpecūlātae | dēpecūlātō | dēpecūlātīs | |||
| accusative | dēpecūlātum | dēpecūlātam | dēpecūlātum | dēpecūlātōs | dēpecūlātās | dēpecūlāta | |
| ablative | dēpecūlātō | dēpecūlātā | dēpecūlātō | dēpecūlātīs | |||
| vocative | dēpecūlāte | dēpecūlāta | dēpecūlātum | dēpecūlātī | dēpecūlātae | dēpecūlāta | |
References
[edit]- “depeculatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- depeculatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.