denuntiatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēnuntiō.
Participle
[edit]dēnūntiātus (feminine dēnūntiāta, neuter dēnūntiātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēnūntiātus | dēnūntiāta | dēnūntiātum | dēnūntiātī | dēnūntiātae | dēnūntiāta | |
| genitive | dēnūntiātī | dēnūntiātae | dēnūntiātī | dēnūntiātōrum | dēnūntiātārum | dēnūntiātōrum | |
| dative | dēnūntiātō | dēnūntiātae | dēnūntiātō | dēnūntiātīs | |||
| accusative | dēnūntiātum | dēnūntiātam | dēnūntiātum | dēnūntiātōs | dēnūntiātās | dēnūntiāta | |
| ablative | dēnūntiātō | dēnūntiātā | dēnūntiātō | dēnūntiātīs | |||
| vocative | dēnūntiāte | dēnūntiāta | dēnūntiātum | dēnūntiātī | dēnūntiātae | dēnūntiāta | |