denotaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēnotō.
Participle
[edit]dēnotātūrus (feminine dēnotātūra, neuter dēnotātūrum); first/second-declension participle
- about to mark
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēnotātūrus | dēnotātūra | dēnotātūrum | dēnotātūrī | dēnotātūrae | dēnotātūra | |
| genitive | dēnotātūrī | dēnotātūrae | dēnotātūrī | dēnotātūrōrum | dēnotātūrārum | dēnotātūrōrum | |
| dative | dēnotātūrō | dēnotātūrae | dēnotātūrō | dēnotātūrīs | |||
| accusative | dēnotātūrum | dēnotātūram | dēnotātūrum | dēnotātūrōs | dēnotātūrās | dēnotātūra | |
| ablative | dēnotātūrō | dēnotātūrā | dēnotātūrō | dēnotātūrīs | |||
| vocative | dēnotātūre | dēnotātūra | dēnotātūrum | dēnotātūrī | dēnotātūrae | dēnotātūra | |