denegatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēnegō.
Participle
[edit]dēnegātus (feminine dēnegāta, neuter dēnegātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēnegātus | dēnegāta | dēnegātum | dēnegātī | dēnegātae | dēnegāta | |
| genitive | dēnegātī | dēnegātae | dēnegātī | dēnegātōrum | dēnegātārum | dēnegātōrum | |
| dative | dēnegātō | dēnegātae | dēnegātō | dēnegātīs | |||
| accusative | dēnegātum | dēnegātam | dēnegātum | dēnegātōs | dēnegātās | dēnegāta | |
| ablative | dēnegātō | dēnegātā | dēnegātō | dēnegātīs | |||
| vocative | dēnegāte | dēnegāta | dēnegātum | dēnegātī | dēnegātae | dēnegāta | |