denegaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēnegō.
Participle
[edit]dēnegātūrus (feminine dēnegātūra, neuter dēnegātūrum); first/second-declension participle
- about to deny
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēnegātūrus | dēnegātūra | dēnegātūrum | dēnegātūrī | dēnegātūrae | dēnegātūra | |
| genitive | dēnegātūrī | dēnegātūrae | dēnegātūrī | dēnegātūrōrum | dēnegātūrārum | dēnegātūrōrum | |
| dative | dēnegātūrō | dēnegātūrae | dēnegātūrō | dēnegātūrīs | |||
| accusative | dēnegātūrum | dēnegātūram | dēnegātūrum | dēnegātūrōs | dēnegātūrās | dēnegātūra | |
| ablative | dēnegātūrō | dēnegātūrā | dēnegātūrō | dēnegātūrīs | |||
| vocative | dēnegātūre | dēnegātūra | dēnegātūrum | dēnegātūrī | dēnegātūrae | dēnegātūra | |