denaso

Latin

Etymology

Coined by Plautus, from dē +‎ nāsus +‎ -ō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈnaː.soː/, [d̪eːˈnäːs̠oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈna.so/, [d̪eˈnäːs̬o]

Verb

dēnāsō (present infinitive dēnāsāre, perfect active dēnāsāvī, supine dēnāsātum); first conjugation

1. (hapax, humorous) to remove the nose from someone's face
   • c. 200 BCE – 190 BCE, Plautus, Captivi 604:

     Tynd. Namque edepol si adbītēs propius, ōs dēnāsābit tibi mordicus.

     Truly, by Pollux, if you come closer, he will bite your nose off your face (*denasate your face).

Conjugation

   Conjugation of dēnāsō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēnāsō		dēnāsās		dēnāsat		dēnāsāmus		dēnāsātis		dēnāsant
	imperfect	dēnāsābam		dēnāsābās		dēnāsābat		dēnāsābāmus		dēnāsābātis		dēnāsābant
	future	dēnāsābō		dēnāsābis		dēnāsābit		dēnāsābimus		dēnāsābitis		dēnāsābunt
	perfect	dēnāsāvī		dēnāsāvistī		dēnāsāvit		dēnāsāvimus		dēnāsāvistis		dēnāsāvērunt, dēnāsāvēre
	pluperfect	dēnāsāveram		dēnāsāverās		dēnāsāverat		dēnāsāverāmus		dēnāsāverātis		dēnāsāverant
	future perfect	dēnāsāverō		dēnāsāveris		dēnāsāverit		dēnāsāverimus		dēnāsāveritis		dēnāsāverint
passive	present	dēnāsor		dēnāsāris, dēnāsāre		dēnāsātur		dēnāsāmur		dēnāsāminī		dēnāsantur
	imperfect	dēnāsābar		dēnāsābāris, dēnāsābāre		dēnāsābātur		dēnāsābāmur		dēnāsābāminī		dēnāsābantur
	future	dēnāsābor		dēnāsāberis, dēnāsābere		dēnāsābitur		dēnāsābimur		dēnāsābiminī		dēnāsābuntur
	perfect	dēnāsātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēnāsātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēnāsātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēnāsem		dēnāsēs		dēnāset		dēnāsēmus		dēnāsētis		dēnāsent
	imperfect	dēnāsārem		dēnāsārēs		dēnāsāret		dēnāsārēmus		dēnāsārētis		dēnāsārent
	perfect	dēnāsāverim		dēnāsāverīs		dēnāsāverit		dēnāsāverīmus		dēnāsāverītis		dēnāsāverint
	pluperfect	dēnāsāvissem		dēnāsāvissēs		dēnāsāvisset		dēnāsāvissēmus		dēnāsāvissētis		dēnāsāvissent
passive	present	dēnāser		dēnāsēris, dēnāsēre		dēnāsētur		dēnāsēmur		dēnāsēminī		dēnāsentur
	imperfect	dēnāsārer		dēnāsārēris, dēnāsārēre		dēnāsārētur		dēnāsārēmur		dēnāsārēminī		dēnāsārentur
	perfect	dēnāsātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēnāsātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		dēnāsā		—		—		dēnāsāte		—
	future	—		dēnāsātō		dēnāsātō		—		dēnāsātōte		dēnāsantō
passive	present	—		dēnāsāre		—		—		dēnāsāminī		—
	future	—		dēnāsātor		dēnāsātor		—		—		dēnāsantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		dēnāsāre			dēnāsārī			dēnāsāns			—
future		dēnāsātūrum esse			dēnāsātum īrī			dēnāsātūrus			dēnāsandus
perfect		dēnāsāvisse			dēnāsātum esse			—			dēnāsātus
future perfect		—			dēnāsātum fore			—			—
perfect potential		dēnāsātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		dēnāsandī		dēnāsandō		dēnāsandum		dēnāsandō		dēnāsātum		dēnāsātū

References

• “denaso”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• denaso in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• denaso in Georges, Karl Ernst, Georges, Heinrich (1913–1918) Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch, 8th edition, volume 1, Hahnsche Buchhandlung