demoriturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēmorior.
Participle
[edit]dēmoritūrus (feminine dēmoritūra, neuter dēmoritūrum); first/second-declension participle
- about to depart
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēmoritūrus | dēmoritūra | dēmoritūrum | dēmoritūrī | dēmoritūrae | dēmoritūra | |
| genitive | dēmoritūrī | dēmoritūrae | dēmoritūrī | dēmoritūrōrum | dēmoritūrārum | dēmoritūrōrum | |
| dative | dēmoritūrō | dēmoritūrae | dēmoritūrō | dēmoritūrīs | |||
| accusative | dēmoritūrum | dēmoritūram | dēmoritūrum | dēmoritūrōs | dēmoritūrās | dēmoritūra | |
| ablative | dēmoritūrō | dēmoritūrā | dēmoritūrō | dēmoritūrīs | |||
| vocative | dēmoritūre | dēmoritūra | dēmoritūrum | dēmoritūrī | dēmoritūrae | dēmoritūra | |