demoratus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect participle of dēmoror
Participle
[edit]dēmorātus (feminine dēmorāta, neuter dēmorātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēmorātus | dēmorāta | dēmorātum | dēmorātī | dēmorātae | dēmorāta | |
| genitive | dēmorātī | dēmorātae | dēmorātī | dēmorātōrum | dēmorātārum | dēmorātōrum | |
| dative | dēmorātō | dēmorātae | dēmorātō | dēmorātīs | |||
| accusative | dēmorātum | dēmorātam | dēmorātum | dēmorātōs | dēmorātās | dēmorāta | |
| ablative | dēmorātō | dēmorātā | dēmorātō | dēmorātīs | |||
| vocative | dēmorāte | dēmorāta | dēmorātum | dēmorātī | dēmorātae | dēmorāta | |