demonstrativus
Latin
[edit]Etymology
[edit]From dēmōnstrō (“to show, demonstrate”) + -īvus.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /deː.mon.straːˈtiː.u̯us/, [d̪eːmõːs̠t̪räːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /de.mon.straˈti.vus/, [d̪emonst̪räˈt̪iːvus]
Adjective
[edit]dēmōnstrātīvus (feminine dēmōnstrātīva, neuter dēmōnstrātīvum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēmōnstrātīvus | dēmōnstrātīva | dēmōnstrātīvum | dēmōnstrātīvī | dēmōnstrātīvae | dēmōnstrātīva | |
| genitive | dēmōnstrātīvī | dēmōnstrātīvae | dēmōnstrātīvī | dēmōnstrātīvōrum | dēmōnstrātīvārum | dēmōnstrātīvōrum | |
| dative | dēmōnstrātīvō | dēmōnstrātīvae | dēmōnstrātīvō | dēmōnstrātīvīs | |||
| accusative | dēmōnstrātīvum | dēmōnstrātīvam | dēmōnstrātīvum | dēmōnstrātīvōs | dēmōnstrātīvās | dēmōnstrātīva | |
| ablative | dēmōnstrātīvō | dēmōnstrātīvā | dēmōnstrātīvō | dēmōnstrātīvīs | |||
| vocative | dēmōnstrātīve | dēmōnstrātīva | dēmōnstrātīvum | dēmōnstrātīvī | dēmōnstrātīvae | dēmōnstrātīva | |
References
[edit]- “demonstrativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “demonstrativus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- demonstrativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.