demetiens
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of dēmētior.
Participle
[edit]dēmētiēns (genitive dēmētientis); third-declension one-termination participle
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | dēmētiēns | dēmētientēs | dēmētientia | ||
| genitive | dēmētientis | dēmētientium | |||
| dative | dēmētientī | dēmētientibus | |||
| accusative | dēmētientem | dēmētiēns | dēmētientēs dēmētientīs |
dēmētientia | |
| ablative | dēmētiente dēmētientī1 |
dēmētientibus | |||
| vocative | dēmētiēns | dēmētientēs | dēmētientia | ||
1When used purely as an adjective.