demandatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēmandō.
Participle
[edit]dēmandātus (feminine dēmandāta, neuter dēmandātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēmandātus | dēmandāta | dēmandātum | dēmandātī | dēmandātae | dēmandāta | |
| genitive | dēmandātī | dēmandātae | dēmandātī | dēmandātōrum | dēmandātārum | dēmandātōrum | |
| dative | dēmandātō | dēmandātae | dēmandātō | dēmandātīs | |||
| accusative | dēmandātum | dēmandātam | dēmandātum | dēmandātōs | dēmandātās | dēmandāta | |
| ablative | dēmandātō | dēmandātā | dēmandātō | dēmandātīs | |||
| vocative | dēmandāte | dēmandāta | dēmandātum | dēmandātī | dēmandātae | dēmandāta | |