Jump to content

deliniens

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Present participle of dēlīniō

Participle

[edit]

dēlīniēns (genitive dēlīnientis); third-declension one-termination participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

Third-declension participle.

singular plural
masc./fem. neuter masc./fem. neuter
nominative dēlīniēns dēlīnientēs dēlīnientia
genitive dēlīnientis dēlīnientium
dative dēlīnientī dēlīnientibus
accusative dēlīnientem dēlīniēns dēlīnientēs
dēlīnientīs
dēlīnientia
ablative dēlīniente
dēlīnientī1
dēlīnientibus
vocative dēlīniēns dēlīnientēs dēlīnientia

1When used purely as an adjective.