delineatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēlīneō.
Participle
[edit]dēlīneātus (feminine dēlīneāta, neuter dēlīneātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēlīneātus | dēlīneāta | dēlīneātum | dēlīneātī | dēlīneātae | dēlīneāta | |
| genitive | dēlīneātī | dēlīneātae | dēlīneātī | dēlīneātōrum | dēlīneātārum | dēlīneātōrum | |
| dative | dēlīneātō | dēlīneātae | dēlīneātō | dēlīneātīs | |||
| accusative | dēlīneātum | dēlīneātam | dēlīneātum | dēlīneātōs | dēlīneātās | dēlīneāta | |
| ablative | dēlīneātō | dēlīneātā | dēlīneātō | dēlīneātīs | |||
| vocative | dēlīneāte | dēlīneāta | dēlīneātum | dēlīneātī | dēlīneātae | dēlīneāta | |