delibutus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēlibuō.
Participle
[edit]dēlibūtus (feminine dēlibūta, neuter dēlibūtum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēlibūtus | dēlibūta | dēlibūtum | dēlibūtī | dēlibūtae | dēlibūta | |
| Genitive | dēlibūtī | dēlibūtae | dēlibūtī | dēlibūtōrum | dēlibūtārum | dēlibūtōrum | |
| Dative | dēlibūtō | dēlibūtō | dēlibūtīs | ||||
| Accusative | dēlibūtum | dēlibūtam | dēlibūtum | dēlibūtōs | dēlibūtās | dēlibūta | |
| Ablative | dēlibūtō | dēlibūtā | dēlibūtō | dēlibūtīs | |||
| Vocative | dēlibūte | dēlibūta | dēlibūtum | dēlibūtī | dēlibūtae | dēlibūta | |
References
[edit]- “delibutus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers