delibratus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of dēlibrō

Participle

[edit]

dēlibrātus (feminine dēlibrāta, neuter dēlibrātum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēlibrātus dēlibrāta dēlibrātum dēlibrātī dēlibrātae dēlibrāta
genitive dēlibrātī dēlibrātae dēlibrātī dēlibrātōrum dēlibrātārum dēlibrātōrum
dative dēlibrātō dēlibrātae dēlibrātō dēlibrātīs
accusative dēlibrātum dēlibrātam dēlibrātum dēlibrātōs dēlibrātās dēlibrāta
ablative dēlibrātō dēlibrātā dēlibrātō dēlibrātīs
vocative dēlibrāte dēlibrāta dēlibrātum dēlibrātī dēlibrātae dēlibrāta