deliberatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēlīberō.

Participle

dēlīberātus (feminine dēlīberāta, neuter dēlīberātum); first/second-declension participle

1. considered

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēlīberātus	dēlīberāta	dēlīberātum		dēlīberātī	dēlīberātae	dēlīberāta
genitive	dēlīberātī	dēlīberātae	dēlīberātī		dēlīberātōrum	dēlīberātārum	dēlīberātōrum
dative	dēlīberātō	dēlīberātae	dēlīberātō		dēlīberātīs
accusative	dēlīberātum	dēlīberātam	dēlīberātum		dēlīberātōs	dēlīberātās	dēlīberāta
ablative	dēlīberātō	dēlīberātā	dēlīberātō		dēlīberātīs
vocative	dēlīberāte	dēlīberāta	dēlīberātum		dēlīberātī	dēlīberātae	dēlīberāta

References

• “deliberatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “deliberatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• deliberatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.