deliberativus
Latin
[edit]Etymology
[edit]From dēlīberō (“to consider, deliberate”) + -īvus.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /deː.liː.be.raːˈtiː.u̯us/, [d̪eːlʲiːbɛräːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /de.li.be.raˈti.vus/, [d̪eliberäˈt̪iːvus]
Adjective
[edit]dēlīberātīvus (feminine dēlīberātīva, neuter dēlīberātīvum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēlīberātīvus | dēlīberātīva | dēlīberātīvum | dēlīberātīvī | dēlīberātīvae | dēlīberātīva | |
| genitive | dēlīberātīvī | dēlīberātīvae | dēlīberātīvī | dēlīberātīvōrum | dēlīberātīvārum | dēlīberātīvōrum | |
| dative | dēlīberātīvō | dēlīberātīvae | dēlīberātīvō | dēlīberātīvīs | |||
| accusative | dēlīberātīvum | dēlīberātīvam | dēlīberātīvum | dēlīberātīvōs | dēlīberātīvās | dēlīberātīva | |
| ablative | dēlīberātīvō | dēlīberātīvā | dēlīberātīvō | dēlīberātīvīs | |||
| vocative | dēlīberātīve | dēlīberātīva | dēlīberātīvum | dēlīberātīvī | dēlīberātīvae | dēlīberātīva | |
Descendants
[edit]- Catalan: deliberatiu
- French: délibératif
- Galician: deliberativo
- Italian: deliberativo
- Portuguese: deliberativo
- Romanian: deliberativ
- Spanish: deliberativo
References
[edit]- “deliberativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “deliberativus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- deliberativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.