delibans
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of dēlībō.
Participle
[edit]dēlībāns (genitive dēlībantis); third-declension one-termination participle
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | dēlībāns | dēlībantēs | dēlībantia | ||
| genitive | dēlībantis | dēlībantium | |||
| dative | dēlībantī | dēlībantibus | |||
| accusative | dēlībantem | dēlībāns | dēlībantēs dēlībantīs |
dēlībantia | |
| ablative | dēlībante dēlībantī1 |
dēlībantibus | |||
| vocative | dēlībāns | dēlībantēs | dēlībantia | ||
1When used purely as an adjective.