deleniens
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of dēlēniō.
Participle
[edit]dēlēniēns (genitive dēlēnientis); third-declension one-termination participle
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | dēlēniēns | dēlēnientēs | dēlēnientia | ||
| genitive | dēlēnientis | dēlēnientium | |||
| dative | dēlēnientī | dēlēnientibus | |||
| accusative | dēlēnientem | dēlēniēns | dēlēnientēs dēlēnientīs |
dēlēnientia | |
| ablative | dēlēniente dēlēnientī1 |
dēlēnientibus | |||
| vocative | dēlēniēns | dēlēnientēs | dēlēnientia | ||
1When used purely as an adjective.