delatura
Latin
[edit]Noun
[edit]dēlātūra f (genitive dēlātūrae); first declension
Declension
[edit]First-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | dēlātūra | dēlātūrae |
| genitive | dēlātūrae | dēlātūrārum |
| dative | dēlātūrae | dēlātūrīs |
| accusative | dēlātūram | dēlātūrās |
| ablative | dēlātūrā | dēlātūrīs |
| vocative | dēlātūra | dēlātūrae |
References
[edit]- “delatura”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- delatura in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- delatura in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.