dejuratio

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deː.i̯uːˈraː.ti.oː/, [d̪eːi̯uːˈräːt̪ioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /de.juˈrat.t͡si.o/, [d̪ejuˈrät̪ː͡s̪io]

Noun

dējūrātiō f (genitive dējūrātiōnis); third declension

1. Alternative form of dēiūrātiō

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	dējūrātiō	dējūrātiōnēs
genitive	dējūrātiōnis	dējūrātiōnum
dative	dējūrātiōnī	dējūrātiōnibus
accusative	dējūrātiōnem	dējūrātiōnēs
ablative	dējūrātiōne	dējūrātiōnibus
vocative	dējūrātiō	dējūrātiōnēs

References

• “dejuratio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• dejuratio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.