deiudico

Latin

Alternative forms

• dējūdicō

Etymology

From dē- +‎ iūdicō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈi̯uː.di.koː/, [d̪eːˈi̯uːd̪ɪkoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈju.di.ko/, [d̪eˈjuːd̪iko]

Verb

dēiūdicō (present infinitive dēiūdicāre, perfect active dēiūdicāvī, supine dēiūdicātum); first conjugation

1. to give final judgement on

Conjugation

   Conjugation of dēiūdicō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēiūdicō	dēiūdicās	dēiūdicat	dēiūdicāmus	dēiūdicātis	dēiūdicant
	imperfect	dēiūdicābam	dēiūdicābās	dēiūdicābat	dēiūdicābāmus	dēiūdicābātis	dēiūdicābant
	future	dēiūdicābō	dēiūdicābis	dēiūdicābit	dēiūdicābimus	dēiūdicābitis	dēiūdicābunt
	perfect	dēiūdicāvī	dēiūdicāvistī	dēiūdicāvit	dēiūdicāvimus	dēiūdicāvistis	dēiūdicāvērunt, dēiūdicāvēre
	pluperfect	dēiūdicāveram	dēiūdicāverās	dēiūdicāverat	dēiūdicāverāmus	dēiūdicāverātis	dēiūdicāverant
	future perfect	dēiūdicāverō	dēiūdicāveris	dēiūdicāverit	dēiūdicāverimus	dēiūdicāveritis	dēiūdicāverint
passive	present	dēiūdicor	dēiūdicāris, dēiūdicāre	dēiūdicātur	dēiūdicāmur	dēiūdicāminī	dēiūdicantur
	imperfect	dēiūdicābar	dēiūdicābāris, dēiūdicābāre	dēiūdicābātur	dēiūdicābāmur	dēiūdicābāminī	dēiūdicābantur
	future	dēiūdicābor	dēiūdicāberis, dēiūdicābere	dēiūdicābitur	dēiūdicābimur	dēiūdicābiminī	dēiūdicābuntur
	perfect	dēiūdicātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēiūdicātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēiūdicātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēiūdicem	dēiūdicēs	dēiūdicet	dēiūdicēmus	dēiūdicētis	dēiūdicent
	imperfect	dēiūdicārem	dēiūdicārēs	dēiūdicāret	dēiūdicārēmus	dēiūdicārētis	dēiūdicārent
	perfect	dēiūdicāverim	dēiūdicāverīs	dēiūdicāverit	dēiūdicāverīmus	dēiūdicāverītis	dēiūdicāverint
	pluperfect	dēiūdicāvissem	dēiūdicāvissēs	dēiūdicāvisset	dēiūdicāvissēmus	dēiūdicāvissētis	dēiūdicāvissent
passive	present	dēiūdicer	dēiūdicēris, dēiūdicēre	dēiūdicētur	dēiūdicēmur	dēiūdicēminī	dēiūdicentur
	imperfect	dēiūdicārer	dēiūdicārēris, dēiūdicārēre	dēiūdicārētur	dēiūdicārēmur	dēiūdicārēminī	dēiūdicārentur
	perfect	dēiūdicātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēiūdicātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēiūdicā	—	—	dēiūdicāte	—
	future	—	dēiūdicātō	dēiūdicātō	—	dēiūdicātōte	dēiūdicantō
passive	present	—	dēiūdicāre	—	—	dēiūdicāminī	—
	future	—	dēiūdicātor	dēiūdicātor	—	—	dēiūdicantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēiūdicāre	dēiūdicāvisse	dēiūdicātūrum esse	dēiūdicārī	dēiūdicātum esse	dēiūdicātum īrī
participles		dēiūdicāns	—	dēiūdicātūrus	—	dēiūdicātus	dēiūdicandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēiūdicandī	dēiūdicandō	dēiūdicandum	dēiūdicandō	dēiūdicātum	dēiūdicātū