Jump to content

deificaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of deificō

Participle

[edit]

deificātūrus (feminine deificātūra, neuter deificātūrum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative deificātūrus deificātūra deificātūrum deificātūrī deificātūrae deificātūra
genitive deificātūrī deificātūrae deificātūrī deificātūrōrum deificātūrārum deificātūrōrum
dative deificātūrō deificātūrae deificātūrō deificātūrīs
accusative deificātūrum deificātūram deificātūrum deificātūrōs deificātūrās deificātūra
ablative deificātūrō deificātūrā deificātūrō deificātūrīs
vocative deificātūre deificātūra deificātūrum deificātūrī deificātūrae deificātūra