defrenatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]dē- + frēnātus (“restrained”)
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /deː.freːˈnaː.tus/, [d̪eːfreːˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /de.freˈna.tus/, [d̪efreˈnäːt̪us]
Adjective
[edit]dēfrēnātus (feminine dēfrēnāta, neuter dēfrēnātum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēfrēnātus | dēfrēnāta | dēfrēnātum | dēfrēnātī | dēfrēnātae | dēfrēnāta | |
| genitive | dēfrēnātī | dēfrēnātae | dēfrēnātī | dēfrēnātōrum | dēfrēnātārum | dēfrēnātōrum | |
| dative | dēfrēnātō | dēfrēnātae | dēfrēnātō | dēfrēnātīs | |||
| accusative | dēfrēnātum | dēfrēnātam | dēfrēnātum | dēfrēnātōs | dēfrēnātās | dēfrēnāta | |
| ablative | dēfrēnātō | dēfrēnātā | dēfrēnātō | dēfrēnātīs | |||
| vocative | dēfrēnāte | dēfrēnāta | dēfrēnātum | dēfrēnātī | dēfrēnātae | dēfrēnāta | |
References
[edit]- “defrenatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “defrenatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers