definiturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēfīniō.
Participle
[edit]dēfīnītūrus (feminine dēfīnītūra, neuter dēfīnītūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēfīnītūrus | dēfīnītūra | dēfīnītūrum | dēfīnītūrī | dēfīnītūrae | dēfīnītūra | |
| genitive | dēfīnītūrī | dēfīnītūrae | dēfīnītūrī | dēfīnītūrōrum | dēfīnītūrārum | dēfīnītūrōrum | |
| dative | dēfīnītūrō | dēfīnītūrae | dēfīnītūrō | dēfīnītūrīs | |||
| accusative | dēfīnītūrum | dēfīnītūram | dēfīnītūrum | dēfīnītūrōs | dēfīnītūrās | dēfīnītūra | |
| ablative | dēfīnītūrō | dēfīnītūrā | dēfīnītūrō | dēfīnītūrīs | |||
| vocative | dēfīnītūre | dēfīnītūra | dēfīnītūrum | dēfīnītūrī | dēfīnītūrae | dēfīnītūra | |