defensurus

Latin

Etymology

Future active infinitive of dēfendō (“drive away; defend”).

Participle

dēfēnsūrus (feminine dēfēnsūra, neuter dēfēnsūrum); first/second-declension participle

1. about to drive away
2. about to defend, about to guard, about to protect

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēfēnsūrus	dēfēnsūra	dēfēnsūrum		dēfēnsūrī	dēfēnsūrae	dēfēnsūra
genitive	dēfēnsūrī	dēfēnsūrae	dēfēnsūrī		dēfēnsūrōrum	dēfēnsūrārum	dēfēnsūrōrum
dative	dēfēnsūrō	dēfēnsūrae	dēfēnsūrō		dēfēnsūrīs
accusative	dēfēnsūrum	dēfēnsūram	dēfēnsūrum		dēfēnsūrōs	dēfēnsūrās	dēfēnsūra
ablative	dēfēnsūrō	dēfēnsūrā	dēfēnsūrō		dēfēnsūrīs
vocative	dēfēnsūre	dēfēnsūra	dēfēnsūrum		dēfēnsūrī	dēfēnsūrae	dēfēnsūra