dedecoro

Latin

Etymology

From dē- +‎ decorō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈde.ko.roː/, [d̪eːˈd̪ɛkɔroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈde.ko.ro/, [d̪eˈd̪ɛːkoro]

Verb

dēdecorō (present infinitive dēdecorāre, perfect active dēdecorāvī, supine dēdecorātum); first conjugation

1. to disgrace, dishonor

Conjugation

Conjugation of dēdecorō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēdecorō	dēdecorās	dēdecorat	dēdecorāmus	dēdecorātis	dēdecorant
	imperfect	dēdecorābam	dēdecorābās	dēdecorābat	dēdecorābāmus	dēdecorābātis	dēdecorābant
	future	dēdecorābō	dēdecorābis	dēdecorābit	dēdecorābimus	dēdecorābitis	dēdecorābunt
	perfect	dēdecorāvī	dēdecorāvistī	dēdecorāvit	dēdecorāvimus	dēdecorāvistis	dēdecorāvērunt, dēdecorāvēre
	pluperfect	dēdecorāveram	dēdecorāverās	dēdecorāverat	dēdecorāverāmus	dēdecorāverātis	dēdecorāverant
	future perfect	dēdecorāverō	dēdecorāveris	dēdecorāverit	dēdecorāverimus	dēdecorāveritis	dēdecorāverint
passive	present	dēdecoror	dēdecorāris, dēdecorāre	dēdecorātur	dēdecorāmur	dēdecorāminī	dēdecorantur
	imperfect	dēdecorābar	dēdecorābāris, dēdecorābāre	dēdecorābātur	dēdecorābāmur	dēdecorābāminī	dēdecorābantur
	future	dēdecorābor	dēdecorāberis, dēdecorābere	dēdecorābitur	dēdecorābimur	dēdecorābiminī	dēdecorābuntur
	perfect	dēdecorātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēdecorātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēdecorātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēdecorem	dēdecorēs	dēdecoret	dēdecorēmus	dēdecorētis	dēdecorent
	imperfect	dēdecorārem	dēdecorārēs	dēdecorāret	dēdecorārēmus	dēdecorārētis	dēdecorārent
	perfect	dēdecorāverim	dēdecorāverīs	dēdecorāverit	dēdecorāverīmus	dēdecorāverītis	dēdecorāverint
	pluperfect	dēdecorāvissem	dēdecorāvissēs	dēdecorāvisset	dēdecorāvissēmus	dēdecorāvissētis	dēdecorāvissent
passive	present	dēdecorer	dēdecorēris, dēdecorēre	dēdecorētur	dēdecorēmur	dēdecorēminī	dēdecorentur
	imperfect	dēdecorārer	dēdecorārēris, dēdecorārēre	dēdecorārētur	dēdecorārēmur	dēdecorārēminī	dēdecorārentur
	perfect	dēdecorātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēdecorātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēdecorā	—	—	dēdecorāte	—
	future	—	dēdecorātō	dēdecorātō	—	dēdecorātōte	dēdecorantō
passive	present	—	dēdecorāre	—	—	dēdecorāminī	—
	future	—	dēdecorātor	dēdecorātor	—	—	dēdecorantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēdecorāre	dēdecorāvisse	dēdecorātūrum esse	dēdecorārī	dēdecorātum esse	dēdecorātum īrī
participles		dēdecorāns	—	dēdecorātūrus	—	dēdecorātus	dēdecorandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēdecorandī	dēdecorandō	dēdecorandum	dēdecorandō	dēdecorātum	dēdecorātū

Descendants

• →⇒ English: dedecorate

References

• “dedecoro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “dedecoro”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• dedecoro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.