decrusto

Latin

Etymology

From dē- (“away, off”) +‎ crustō (“to cover with a rind or shell”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈkrus.toː/, [d̪eːˈkrʊs̠t̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈkrus.to/, [d̪eˈkrust̪o]

Verb

dēcrustō (present infinitive dēcrustāre, perfect active dēcrustāvī, supine dēcrustātum); first conjugation

1. to peel off, split off, disintegrate
   • c. 530 CE – c. 600 CE, Venantius Fortunatus, The Life of Germain 77

Inflection

   Conjugation of dēcrustō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēcrustō	dēcrustās	dēcrustat	dēcrustāmus	dēcrustātis	dēcrustant
	imperfect	dēcrustābam	dēcrustābās	dēcrustābat	dēcrustābāmus	dēcrustābātis	dēcrustābant
	future	dēcrustābō	dēcrustābis	dēcrustābit	dēcrustābimus	dēcrustābitis	dēcrustābunt
	perfect	dēcrustāvī	dēcrustāvistī	dēcrustāvit	dēcrustāvimus	dēcrustāvistis	dēcrustāvērunt, dēcrustāvēre
	pluperfect	dēcrustāveram	dēcrustāverās	dēcrustāverat	dēcrustāverāmus	dēcrustāverātis	dēcrustāverant
	future perfect	dēcrustāverō	dēcrustāveris	dēcrustāverit	dēcrustāverimus	dēcrustāveritis	dēcrustāverint
passive	present	dēcrustor	dēcrustāris, dēcrustāre	dēcrustātur	dēcrustāmur	dēcrustāminī	dēcrustantur
	imperfect	dēcrustābar	dēcrustābāris, dēcrustābāre	dēcrustābātur	dēcrustābāmur	dēcrustābāminī	dēcrustābantur
	future	dēcrustābor	dēcrustāberis, dēcrustābere	dēcrustābitur	dēcrustābimur	dēcrustābiminī	dēcrustābuntur
	perfect	dēcrustātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēcrustātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēcrustātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēcrustem	dēcrustēs	dēcrustet	dēcrustēmus	dēcrustētis	dēcrustent
imperfect	dēcrustārem	dēcrustārēs	dēcrustāret	dēcrustārēmus	dēcrustārētis	dēcrustārent
perfect	dēcrustāverim	dēcrustāverīs	dēcrustāverit	dēcrustāverīmus	dēcrustāverītis	dēcrustāverint
pluperfect	dēcrustāvissem	dēcrustāvissēs	dēcrustāvisset	dēcrustāvissēmus	dēcrustāvissētis	dēcrustāvissent
passive	present	dēcruster	dēcrustēris, dēcrustēre	dēcrustētur	dēcrustēmur	dēcrustēminī	dēcrustentur
imperfect	dēcrustārer	dēcrustārēris, dēcrustārēre	dēcrustārētur	dēcrustārēmur	dēcrustārēminī	dēcrustārentur
perfect	dēcrustātus + present active subjunctive of sum
pluperfect	dēcrustātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēcrustā	—	—	dēcrustāte	—
	future	—	dēcrustātō	dēcrustātō	—	dēcrustātōte	dēcrustantō
passive	present	—	dēcrustāre	—	—	dēcrustāminī	—
	future	—	dēcrustātor	dēcrustātor	—	—	dēcrustantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēcrustāre	dēcrustāvisse	dēcrustātūrum esse	dēcrustārī	dēcrustātum esse	dēcrustātum īrī
participles		dēcrustāns	—	dēcrustātūrus	—	dēcrustātus	dēcrustandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēcrustandī	dēcrustandō	dēcrustandum	dēcrustandō	dēcrustātum	dēcrustātū

Related terms

• crusta
• incrustō

Descendants

• ⇒ English: decrustation

References

• “decrusto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press