decollaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēcollō
Participle
[edit]dēcollātūrus (feminine dēcollātūra, neuter dēcollātūrum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēcollātūrus | dēcollātūra | dēcollātūrum | dēcollātūrī | dēcollātūrae | dēcollātūra | |
| genitive | dēcollātūrī | dēcollātūrae | dēcollātūrī | dēcollātūrōrum | dēcollātūrārum | dēcollātūrōrum | |
| dative | dēcollātūrō | dēcollātūrae | dēcollātūrō | dēcollātūrīs | |||
| accusative | dēcollātūrum | dēcollātūram | dēcollātūrum | dēcollātūrōs | dēcollātūrās | dēcollātūra | |
| ablative | dēcollātūrō | dēcollātūrā | dēcollātūrō | dēcollātūrīs | |||
| vocative | dēcollātūre | dēcollātūra | dēcollātūrum | dēcollātūrī | dēcollātūrae | dēcollātūra | |