declamatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēclāmō.
Participle
[edit]dēclāmātus (feminine dēclāmāta, neuter dēclāmātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēclāmātus | dēclāmāta | dēclāmātum | dēclāmātī | dēclāmātae | dēclāmāta | |
| genitive | dēclāmātī | dēclāmātae | dēclāmātī | dēclāmātōrum | dēclāmātārum | dēclāmātōrum | |
| dative | dēclāmātō | dēclāmātae | dēclāmātō | dēclāmātīs | |||
| accusative | dēclāmātum | dēclāmātam | dēclāmātum | dēclāmātōs | dēclāmātās | dēclāmāta | |
| ablative | dēclāmātō | dēclāmātā | dēclāmātō | dēclāmātīs | |||
| vocative | dēclāmāte | dēclāmāta | dēclāmātum | dēclāmātī | dēclāmātae | dēclāmāta | |