declamaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēclāmō.
Participle
[edit]dēclāmātūrus (feminine dēclāmātūra, neuter dēclāmātūrum); first/second-declension participle
- about to declame
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēclāmātūrus | dēclāmātūra | dēclāmātūrum | dēclāmātūrī | dēclāmātūrae | dēclāmātūra | |
| genitive | dēclāmātūrī | dēclāmātūrae | dēclāmātūrī | dēclāmātūrōrum | dēclāmātūrārum | dēclāmātūrōrum | |
| dative | dēclāmātūrō | dēclāmātūrae | dēclāmātūrō | dēclāmātūrīs | |||
| accusative | dēclāmātūrum | dēclāmātūram | dēclāmātūrum | dēclāmātūrōs | dēclāmātūrās | dēclāmātūra | |
| ablative | dēclāmātūrō | dēclāmātūrā | dēclāmātūrō | dēclāmātūrīs | |||
| vocative | dēclāmātūre | dēclāmātūra | dēclāmātūrum | dēclāmātūrī | dēclāmātūrae | dēclāmātūra | |