decantaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēcantō.
Participle
[edit]dēcantātūrus (feminine dēcantātūra, neuter dēcantātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēcantātūrus | dēcantātūra | dēcantātūrum | dēcantātūrī | dēcantātūrae | dēcantātūra | |
| genitive | dēcantātūrī | dēcantātūrae | dēcantātūrī | dēcantātūrōrum | dēcantātūrārum | dēcantātūrōrum | |
| dative | dēcantātūrō | dēcantātūrae | dēcantātūrō | dēcantātūrīs | |||
| accusative | dēcantātūrum | dēcantātūram | dēcantātūrum | dēcantātūrōs | dēcantātūrās | dēcantātūra | |
| ablative | dēcantātūrō | dēcantātūrā | dēcantātūrō | dēcantātūrīs | |||
| vocative | dēcantātūre | dēcantātūra | dēcantātūrum | dēcantātūrī | dēcantātūrae | dēcantātūra | |