debellaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēbellō
Participle
[edit]dēbellātūrus (feminine dēbellātūra, neuter dēbellātūrum); first/second-declension participle
- about to fight or vanquish or subdue
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēbellātūrus | dēbellātūra | dēbellātūrum | dēbellātūrī | dēbellātūrae | dēbellātūra | |
| genitive | dēbellātūrī | dēbellātūrae | dēbellātūrī | dēbellātūrōrum | dēbellātūrārum | dēbellātūrōrum | |
| dative | dēbellātūrō | dēbellātūrae | dēbellātūrō | dēbellātūrīs | |||
| accusative | dēbellātūrum | dēbellātūram | dēbellātūrum | dēbellātūrōs | dēbellātūrās | dēbellātūra | |
| ablative | dēbellātūrō | dēbellātūrā | dēbellātūrō | dēbellātūrīs | |||
| vocative | dēbellātūre | dēbellātūra | dēbellātūrum | dēbellātūrī | dēbellātūrae | dēbellātūra | |