dapino

Latin

Etymology

Borrowed from Ancient Greek δαπανάω (dapanáō, “spend on, consume”), perhaps influenced by daps (“feast”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈda.pi.noː/, [ˈd̪äpɪnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈda.pi.no/, [ˈd̪äːpino]

Verb

dapinō (present infinitive dapināre, perfect active dapināvī, supine dapinātum); first conjugation

1. to serve up; to meet the cost of

Conjugation

   Conjugation of dapinō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dapinō		dapinās		dapinat		dapināmus		dapinātis		dapinant
	imperfect	dapinābam		dapinābās		dapinābat		dapinābāmus		dapinābātis		dapinābant
	future	dapinābō		dapinābis		dapinābit		dapinābimus		dapinābitis		dapinābunt
	perfect	dapināvī		dapināvistī		dapināvit		dapināvimus		dapināvistis		dapināvērunt, dapināvēre
	pluperfect	dapināveram		dapināverās		dapināverat		dapināverāmus		dapināverātis		dapināverant
	future perfect	dapināverō		dapināveris		dapināverit		dapināverimus		dapināveritis		dapināverint
passive	present	dapinor		dapināris, dapināre		dapinātur		dapināmur		dapināminī		dapinantur
	imperfect	dapinābar		dapinābāris, dapinābāre		dapinābātur		dapinābāmur		dapinābāminī		dapinābantur
	future	dapinābor		dapināberis, dapinābere		dapinābitur		dapinābimur		dapinābiminī		dapinābuntur
	perfect	dapinātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dapinātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dapinātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dapinem		dapinēs		dapinet		dapinēmus		dapinētis		dapinent
	imperfect	dapinārem		dapinārēs		dapināret		dapinārēmus		dapinārētis		dapinārent
	perfect	dapināverim		dapināverīs		dapināverit		dapināverīmus		dapināverītis		dapināverint
	pluperfect	dapināvissem		dapināvissēs		dapināvisset		dapināvissēmus		dapināvissētis		dapināvissent
passive	present	dapiner		dapinēris, dapinēre		dapinētur		dapinēmur		dapinēminī		dapinentur
	imperfect	dapinārer		dapinārēris, dapinārēre		dapinārētur		dapinārēmur		dapinārēminī		dapinārentur
	perfect	dapinātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dapinātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		dapinā		—		—		dapināte		—
	future	—		dapinātō		dapinātō		—		dapinātōte		dapinantō
passive	present	—		dapināre		—		—		dapināminī		—
	future	—		dapinātor		dapinātor		—		—		dapinantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		dapināre			dapinārī			dapināns			—
future		dapinātūrum esse			dapinātum īrī			dapinātūrus			dapinandus
perfect		dapināvisse			dapinātum esse			—			dapinātus
future perfect		—			dapinātum fore			—			—
perfect potential		dapinātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		dapinandī		dapinandō		dapinandum		dapinandō		dapinātum		dapinātū

References

• “dapino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• dapino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Langenscheidt Pocket Latin Dictionary. Berlin: Langenschedit, 1966.
• “dapinō” on page 485/1 of the Oxford Latin Dictionary (1st ed., 1968–82)