dabīgs

Latvian

From daba (“nature”) +‎ -īgs.

dabīgs (definite dabīgais, comparative dabīgāks, superlative visdabīgākais, adverb dabīgi)

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of dabīgs

	masculine (vīriešu dzimte)		feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	dabīgs	dabīgi	dabīga	dabīgas
genitive (ģenitīvs)	dabīga	dabīgu	dabīgas	dabīgu
dative (datīvs)	dabīgam	dabīgiem	dabīgai	dabīgām
accusative (akuzatīvs)	dabīgu	dabīgus	dabīgu	dabīgas
instrumental (instrumentālis)	dabīgu	dabīgiem	dabīgu	dabīgām
locative (lokatīvs)	dabīgā	dabīgos	dabīgā	dabīgās
vocative (vokatīvs)	—	—	—	—