curiatus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Pronunciation

[edit]

Adjective

[edit]

cūriātus (feminine cūriāta, neuter cūriātum); first/second-declension adjective

  1. (relational) curia

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative cūriātus cūriāta cūriātum cūriātī cūriātae cūriāta
genitive cūriātī cūriātae cūriātī cūriātōrum cūriātārum cūriātōrum
dative cūriātō cūriātae cūriātō cūriātīs
accusative cūriātum cūriātam cūriātum cūriātōs cūriātās cūriāta
ablative cūriātō cūriātā cūriātō cūriātīs
vocative cūriāte cūriāta cūriātum cūriātī cūriātae cūriāta

References

[edit]