culpaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of culpō (“blame”).
Participle
[edit]culpātūrus (feminine culpātūra, neuter culpātūrum); first/second-declension participle
- about to blame
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | culpātūrus | culpātūra | culpātūrum | culpātūrī | culpātūrae | culpātūra | |
| genitive | culpātūrī | culpātūrae | culpātūrī | culpātūrōrum | culpātūrārum | culpātūrōrum | |
| dative | culpātūrō | culpātūrae | culpātūrō | culpātūrīs | |||
| accusative | culpātūrum | culpātūram | culpātūrum | culpātūrōs | culpātūrās | culpātūra | |
| ablative | culpātūrō | culpātūrā | culpātūrō | culpātūrīs | |||
| vocative | culpātūre | culpātūra | culpātūrum | culpātūrī | culpātūrae | culpātūra | |