criminatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of crīminor.
Participle
[edit]crīminātus (feminine crīmināta, neuter crīminātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | crīminātus | crīmināta | crīminātum | crīminātī | crīminātae | crīmināta | |
| genitive | crīminātī | crīminātae | crīminātī | crīminātōrum | crīminātārum | crīminātōrum | |
| dative | crīminātō | crīminātae | crīminātō | crīminātīs | |||
| accusative | crīminātum | crīminātam | crīminātum | crīminātōs | crīminātās | crīmināta | |
| ablative | crīminātō | crīminātā | crīminātō | crīminātīs | |||
| vocative | crīmināte | crīmināta | crīminātum | crīminātī | crīminātae | crīmināta | |