criminaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of crīminor.
Participle
[edit]crīminātūrus (feminine crīminātūra, neuter crīminātūrum); first/second-declension participle
- about to accuse
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | crīminātūrus | crīminātūra | crīminātūrum | crīminātūrī | crīminātūrae | crīminātūra | |
| genitive | crīminātūrī | crīminātūrae | crīminātūrī | crīminātūrōrum | crīminātūrārum | crīminātūrōrum | |
| dative | crīminātūrō | crīminātūrae | crīminātūrō | crīminātūrīs | |||
| accusative | crīminātūrum | crīminātūram | crīminātūrum | crīminātūrōs | crīminātūrās | crīminātūra | |
| ablative | crīminātūrō | crīminātūrā | crīminātūrō | crīminātūrīs | |||
| vocative | crīminātūre | crīminātūra | crīminātūrum | crīminātūrī | crīminātūrae | crīminātūra | |