cretatus

Latin

Etymology

crēta (“chalk”) +‎ -ātus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kreːˈtaː.tus/, [kreːˈt̪äːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kreˈta.tus/, [kreˈt̪äːt̪us]

Adjective

crētātus (feminine crētāta, neuter crētātum); first/second-declension adjective

1. marked with chalk
2. dressed in white

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	crētātus	crētāta	crētātum		crētātī	crētātae	crētāta
genitive	crētātī	crētātae	crētātī		crētātōrum	crētātārum	crētātōrum
dative	crētātō	crētātae	crētātō		crētātīs
accusative	crētātum	crētātam	crētātum		crētātōs	crētātās	crētāta
ablative	crētātō	crētātā	crētātō		crētātīs
vocative	crētāte	crētāta	crētātum		crētātī	crētātae	crētāta

References

• “cretatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “cretatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers