crenulatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]New Latin. From crenula, a diminutive of crena.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /kreː.nuˈlaː.tus/, [kreːnʊˈɫ̪äːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /kre.nuˈla.tus/, [krenuˈläːt̪us]
Adjective
[edit]crēnulātus (feminine crēnulāta, neuter crēnulātum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | crēnulātus | crēnulāta | crēnulātum | crēnulātī | crēnulātae | crēnulāta | |
| genitive | crēnulātī | crēnulātae | crēnulātī | crēnulātōrum | crēnulātārum | crēnulātōrum | |
| dative | crēnulātō | crēnulātae | crēnulātō | crēnulātīs | |||
| accusative | crēnulātum | crēnulātam | crēnulātum | crēnulātōs | crēnulātās | crēnulāta | |
| ablative | crēnulātō | crēnulātā | crēnulātō | crēnulātīs | |||
| vocative | crēnulāte | crēnulāta | crēnulātum | crēnulātī | crēnulātae | crēnulāta | |
References
[edit]- crenulatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
- crenulatus in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700[1], pre-publication website, 2005-2016