crenatus

Latin

Etymology

crēna +‎ -ātus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kreːˈnaː.tus/, [kreːˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kreˈna.tus/, [kreˈnäːt̪us]

Adjective

crēnātus (feminine crēnāta, neuter crēnātum, superlative crēnātissimus); first/second-declension adjective

1. notched
2. crenate

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	crēnātus	crēnāta	crēnātum		crēnātī	crēnātae	crēnāta
genitive	crēnātī	crēnātae	crēnātī		crēnātōrum	crēnātārum	crēnātōrum
dative	crēnātō	crēnātae	crēnātō		crēnātīs
accusative	crēnātum	crēnātam	crēnātum		crēnātōs	crēnātās	crēnāta
ablative	crēnātō	crēnātā	crēnātō		crēnātīs
vocative	crēnāte	crēnāta	crēnātum		crēnātī	crēnātae	crēnāta

Related terms

• crēna